BIM sviests #1
8. janvāris, 2025 pl. 20:37,
Nav komentāru
Šī rakstu sērija ir par manis pieredzētām un arī pieļautām muļķīgām, pārspīlētām, nevajadzīgām BIM prasībām vai kļūdām BIM projektos, kuras sadārdzina projektus, nesniedz nekādu vērtību un demoralizē komandu un kā rīkoties, lai tādas nepieļaut turpmāk.
Lai nerastos problēmas, es neminēšu konkrētus projektus vai personas, bet sniegšu pēc iespējas labāku kontekstu.
Projekts
Šīs prasības ir no projekta, kurā piedalījāmies pirms vairākiem gadiem. Pamata uzdevums bija veikt vēsturiskas ēkas 3D uzmērīšanu jeb lāzerskenēšanu un izstrādāt tās būves informācijas modeli. Šo procesu angļu valodā sauc par Scan to BIM – no skenējuma uz modeli. Šis process ir bēdīgi slavens ar pieļautajām kļūdām un liekas informācijas izstrādi. Tālāk – par prasībām konkrētajam projektam.
BIM prasības
Izvilkums no iepirkuma nolikuma:
Ēkas 3D modeļa izveide balstoties uz 3D skenēšanas rezultātā iegūto punktu mākoni
- Par pamatu ņemot iegūto 3D punktu mākoni, nepieciešams izveidot ēkas 3D modeli.
- Modelēšanu nepieciešams veikt atbilstoši ēkas esošajai situācijai, t.i. modelēt ar visiem sienu, pārsegumu, kolonnu un velvju slīpumiem. Modelēšanas precizitātei jābūt ne zemākai par 2.0cm pret iegūto 3D punktu mākoni. Modelēšanas precizitātei pārējās telpās jābūt ne zemākai par 3.0cm, kā arī pieļaujams ignorēt ķieģeļu šuves un plaisas, kas mazākas par 3.0cm.
- Modelējot ēkas elementus nepieciešams izvēlēties atbilstošos rīkus autorprogrammā (sienas, pārsegumi, sijas, kolonnas). Nav pieļaujama modelēšana izmantojot masas elementus (mass element), izņemot sarežģītas ģeometrijas konstrukcijām. Modeļa elementiem ir jābūt modificējamiem.
- Modelēšana veicama autorprogrammā “AutoCAD Architecture”, lai modeli pēc tam varētu izmantot turpmākajā projektēšanas procesā. 3D modelis iesniedzams pasūtītājam .dwg failu formātā. Piegādājamo dwg failu versijas gadu saskaņot ar Pasūtītāju.
Kas par sviestu un kā to risināt
2 cm modeļu precizitāte attiecībā pret realitāti jeb punktu mākoni ir ļoti augsta, un ar BIM rīkiem, piemēram, Revit un Archicad, to panākt ir gandrīz neiespējami. Turklāt vēsturiskām ēkām lielākā daļa elementu nav taisni, kas nozīmē, ka katrs no tūkstošiem objektu būs atšķirīgs. Papildus tam nekur nav rakstīts, kāpēc šāda precizitāte ir nepieciešama.
Jebkurai pieprasītajai informācijai jābūt ar pamatotu skaidrojumu – kāpēc tā nepieciešama, kā un kad tā tiks pielietota. Vienmēr var vēlēties pēc iespējas labāku rezultātu, taču ir svarīgi apzināties iespējamas negatīvas sekas – būtisks izmaksu pieaugums un termiņu pagarinājums.
Ķieģeļu šuves un plaisas. Neviens no populārākajiem BIM rīkiem neļauj modelēt plaisas vai ķieģeļu šuves. Konkrētajā ēkā lielākā daļa pagrabstāvā atrodamo ķieģeļu šuvju bija lielākas par 3 cm, un ēkā bija neskaitāmas plaisas, kas pārsniedza 3 cm. Arī šajā gadījumā nav nekāda pamatojuma, kāpēc šāda detalizācija ir vajadzīga un kā tā tiks pielietota.
BIM nav vienīgais 3D modeļu veids. Ar vienkāršākām metodēm iespējams veidot tā saucamos mesh modeļus, kas daudz precīzāk atspoguļo esošos elementus. Tomēr tie nav parametriski, tādēļ tos nevar uzskatīt par pilnvērtīgiem BIM modeļiem. Arī pašus 3D punktu mākoņus var izmantot dažādiem mērķiem, neveicot tālāku modelēšanu, piemēram, būvkonstrukciju noviržu analīzei.
Modeļa elementiem jābūt modificējamiem. Modelēt elementus ar šuvēm un vienlaikus sagaidīt, ka tie būs viegli modificējami, var būt sarežģīti apvienojamas prasības. Vārds "modificējami" var tikt interpretēts dažādi – vai objektiem jābūt parametriskiem, lai varētu viegli mainīt to izmērus, vai arī objekta gabarīti nav maināmi, bet to iespējams pārvietot? Otrajā gadījumā arī IFC modeļus varētu uzskatīt par modificējamiem, jo tos var pielāgot, ievietojot autorprogrammā noteiktā veidā.
Šo prasību arī būtu jāpaskaidro detalizētāk, piemēram, pielietojot standarta ISO 7817-1:2024 aprakstīto par parametriskumu un informācijas lietošanas mērķiem.
Modelēšana veicama autorprogrammā "AutoCAD Architecture". Šo rīku Latvijā prot izmantot tikai daži speciālisti. Tas ir ļoti specifisks un novecojis rīks.
Ja ir pamatots iemesls, var prasīt konkrētu rīku izmantošanu, taču publiskajos iepirkumos tik specifiska prasība būtiski ierobežo konkurenci un sarežģī turpmāku informācijas lietošanu.
Beigas
Jebkura BIM projekta un prasību pamatā ir jābūt skaidriem mērķiem – kāpēc konkrētā informācija ir nepieciešama, kas to izmantos, kādam nolūkam un kad?
Vēsturisku ēku modelēšana ir viens no darbietilpīgākajiem procesiem, un arī rezultāta kvalitāti ir sarežģīti pārbaudīt.
Modelis, kas izstrādāts tā, lai to vēlāk izmantotu kāds cits, var nebūt labākais risinājums, jo modelēšanu iespējams veikt dažādos veidos, un nākamais lietotājs var secināt, ka modelis neatbilst viņa mērķiem vai prasībām.
Ja nepieciešama augsta precizitāte, jāapsver alternatīvas, piemēram, daļēja vai pilnīga mesh modeļu izstrāde. Arī šai metodei ir savi trūkumi, piemēram, liels datņu izmērs u.c.
Uzzini varāk par BIM apmācībām!
